Lūk, tāpēc, kad līguma termiņš bija beidzies, A Cuns ieguldīja savus ietaupījumus nelielā importa firmā kopā ar otru ķīnieti A Jungu. Vēlāk firma pārvērtās par prāvu uzņēmumu «A Cuns un A Jungs», kas tirgojās ar visu, sākot ar Indijas zīdu un žeņšeņu un beidzot ar gvano salam un darbaspēka vervētāju kuģiem. Tai pašā laikā A Cuns salīga darbā par pavāru. Viņš bija labs pavārs un pēc trim gadiem saņēma vairāk nekā citi Honolulu pavāri. Viņa karjera bija nodrošināta, un Dentins, viņa saimnieks, pateica, ka A Cuns ir muļķis, atmezdams ar roku šim amatam. Bet A Cuns labāk zināja, kas viņam izdevīgi, tāpēc saimnieks nosauca viņu par galīgu ģeķi un piemeta viņam pa virsu algai piecdesmit dolārus.
Firma- «A Cuns un A Jungs» plauka. A Cunam vairs nevajadzēja strādāt par pavāru. Tas Havaju salām bija uzplaukuma laiks. Vērsās plašumā cukurniedru stādīšana, un trūka darbaspēka. A Cuns paģida iespēju tikt uz zaļa zara un sāka nodarboties ar strādnieku importu. Viņš atveda uz Havaju salām tūkstošiem Kantonas kūliju un pamazām kļuva aizvien bagātāks. Viņš sāka ieguldīt naudu dažādos pasākumos. A Cuna melnās, spožās ačeles saskatīja izdevību tur, kur citiem jau rādījās bankrots.